Varbūt arī brekši, var būt ālanti, arī lielas raudas un asari ēd tos mazos bumbvedējus, pat līdakas neatsakās no tāda kumosa, tā ka atliek vien mēģināt kādu no tiem mutuļotājiem noķert

Pieļauju, ka šis jautājums ir turpinājums iepriekšējam, tad esmu jau atbildējis, ja runa iet par štekermakšķeri, tad tur viss ir nedaudz savādāk, bezriņķu makšķere ir ļoti interesanta, bet ja pamēģināsi štekeri, tad sapratīsi, ka gribi to.

Es mērķtiecīgi plānoju pievērsties štekeru popularizēšanai nākamgad, sagādāšu SALMO veikalos visu nepieciešamo, lai veči par latiem 100-150 var tikt pie elementārākajiem sākuma komplektiem un ceru, ka štekeristu paliks aizvien vairāk, jo tā dažos copes apstākļos ir ideāla makšķere, vēl neviens, kurs ir sācis makšķerēt ar štekeri nav no tā atteicies

Nu tevis aprakstītā metode netiek pielietota plaši, jo tā ir baigā ķēpa un iegūtais efekts ir stipri apšaubāms, daudz labāk ir pameklēt pa veikaliem vai makšķerlietu servisiem pašu tievāko un elastīgāko spicīti, kuru var vai nu ielikt esošās spices vietā, vai nedaudz nogriežot esošo spici ielīmēt tajā, tad uz šīs tievās spicītes uzlīmē konektoru(plastmasas štruntiņš, kuru var atvērt un aizvērt un pie kura stiprina auklu) un viss notiekās pavisam labi, tikai lielākas zivis par 200-250 gramiem ar kātu celt ārā nevar, jāpievelk pa ūdeni un jāņem ar roku.

Pats šādi pārtaisīju SALMO GRAND 8 metrīgo kātu un vienkārši kaifoju pie katras zivs, bet bez problēmām tieku galā arī ar lielākiem brekšukiem, jo pats kāts jau ir stingrs.

Ja tā ir patstāvīgas copes vieta, tad vietu vajadzētu izpļaut noteikti, to jādara pat reizes 3-5 pa sezonu, jo citādāk viss aizaug un izvilkt labu līni ir jau krietni pagrūti. Ēsmu liec uz grunts jebkurā attālumā, un ja jūti, ka līnis tur tuvumā rakņājas, tad viegli pacel ēsmu no grunts pa kādiem 3-5 cm un atkal noliec atpakaļ, tas viņu sakacinās uz copi. ar makšķerēšanas attālumu ir tā, ka ja tu sēdi klusiņām, tad līnis tev pienāks pavisam tuvu klāt, tomēr parasti jau tā bez kustībām neizdodas nosēdēt, vismaz odi jāpadzenā, tāpēc drošāk ir barot un ķert viņus tos 5-6 metrus no krasta, aptuveni tur, kur līņi var paslēpties zālēs un tad kad viss noklust, nākt ārā uz uzklāto galdu, barojumam jābūt pie pašas zāļu kantes vai starp zālēm izpļautā lodziņā

Vispirms pasaki lūdzu kura mašīna ir vislabākā, kurš auglis vai oga visgaršīgākā, nav jēdziena vislabākais, jo katram cilvēkam, katros apstākļos labāks liekās kaut kas cits. Ar ehalotēm ir līdzīgi, katrai laivai, katriem copes apstākļiem var piemeklēt vispiemērotāko modeli, es vairāk esmu saistīts ar LOWRANCE un EAGLE ehalošu un GPS ierīču tirdzniecību, tāpēc pavisam droši varu teikt, ka 10 gadu laikā ir bijuši tikai pāris gadījumi, kad nopirktajai ehalotei ir bijis kāds rūpnīcas brāķītis, pārējie aparāti strādā un pat ļoti labi strādā.

Cenas veikalos ir sākot no latiem 150 un uz augšu

It kā uz jautājumiem parasti atbildu skaidrā prātā, bet tik un tā neatceros, ka būtu to rakstījis, ezeros var makšķerēt ar fīderiem, izņēmums ir tikai ļoti zāļaini un dūņaini ezeri, pārējos ezeros fīderis ir pat ļoti efektīva makšķere, tiesa ne raudām, bet brekšiem, karūsām, līņiem un citām zivīm, kuras barojās no grunts

Reaģē gan, ir protams reizes, kad zivīm ir vienalga, bet lielākoties barības krāsai ir nozīme, pats cenšos lietot tumšas barības, speciālās barības krāsas lietoju reti, pamatā cenšos barību tumšāku dabūt piejaucot kādu tumšu barību. Piemēram jaunajā NG MIX sērijā ir arī melnās barības, kuras 1 kg sajaucot ar 3-4 kg gaiša barības visu masu padara tumšu. Par ļoti gaišajām barībām var daudz strīdēties, tāds gaišs pleķis uz tumšas grunts var reizēm ideāli nostrādāt, bet visbiežāk zivis turās tuvumā, bet klāt nenāk, jo uz gaišā fona tās lieliski redz gan plēsējs, gan putni. Savukārt sarkanās barības pamatā ir domātas siltam duļķainam ūdenim, tas ir tad, kad ūdens zied, vai piemēram karpu dīķos, kur karpas ir ūdeni saduļķojušas tā, ka redzamība tur ir minimāla.

Ir ļoti daudz ūdeņu, kur praktiski visas baltās zivis, visvairāk raudas un pliči, ir nosētas ar šiem melnajiem punktiem, Limbažu pusē praktiski visi ezeri, pie Valmieras upītē Abuls ir superīgas zivis, bet... mēs viņas tur saucam par foreļraudām, jo lielāka, jo briesmīgāka. Tā jau saka, ka cilvēkam šī slimība nav bīstama, arī pats dažas reizes esmu kādu šādu zivi mēģinājis apēst, bet nu sevišķi patīkami tas nav

Pilnīgi un apsolūti neprātīgi, labāk likt klāt vairāk zemi, bet tikai ne vārītas putras, saulē šāda putra tev ieskābs jau pāris stundu laikā, šīs barības var atļauties šķaidīt pat 1 \ 3, uz vienu kg barības ņem 3 kg zemes un viss notiksies

Pavadiņas garums varētu būt 15-20 cm, tad uz pamatauklas maziņš kontrolsvariņš, kurš parādīs katru mazāko kustību uz sāniem vai augšu un tad kādus cm 20-25 augstāk tad izvieto pamatsvinus, pludiņam vajadzētu būt nelielam, teiksim 1-2 gramu celtspējā, ņem izturīgus pludiņus ar paresnu antenu, lai cīnoties ar līni pludiņš zālēs nesalūzt